Apdzīvotās durvis

Hmm, sakarā ar bloga lēnāku tapšanu un dokumentēšanu nekā reālās dzīves notikumi, es šad un tad šeit mētājos laikā un vietā. Kā tagad... esmu nobildējusi un līdz ar to motivēta parādīt durvis no savas iepriekšējās dzīvesvietas. Pirmā bilde pirms, otrā pēc aizkariņu pielikšanas. Audums iepirkts vienā šūšanas festivālā. Feini tak bija, vai ne?

Atkārtot, atkārtot!

Pēc bērna pirmās Fabel jaciņas panākumiem un vēlāk sekojošas mazgāšanas neveiksmes, kā arī pēc nenovēršamas dabas likumu pildīšanas, kas tieši runājot nozīmē bērnu augšanu pienāca laiks jaunas jaciņas adīšanai. Dzija tā pati, modelis tas pats, vien labiskajā adījumā un lielāka izmēra.

Piparkūku namiņu recepte ;)

Nevienam gan jau nav garām pagājis nepamanīts fakts ka man ir bērns. Bērns un es mēs neesam viens vesels, līdz ar to blogā nefokusējos un aktivitātēm par un ap bērniem, jo šis ir manu hobiju blogs (bērns man neskaitās hobijs) ;). Lietas ko daram kopā līdz ar to nereti paliek aizkadrā.

Runāšu skaidru valodu, arī gastronomiskās aktivitātes nav mana sirdslieta. Jā, es apbrīnoju tos, kam padodas viss! Piparkūku mīklu nekad mūžā neesmu taisījusi pati, un zinot sevi visticamāk arī netaisīšu.

Tas gan man neliedz padalīties ar vienu lielisku veidu kā un kad vislabāk celt piparkūku namiņu.

Nu tad: 1) Noteikti pagaidiet kādu nedēļu pēc Ziemassvētkiem, tad ejiet uz veikalu! Tur jums metīs pakaļ par vismaz 5 reizes lētākām naudiņām piparkūku namiņa sagatavi. (Vai apstaigājiet radus, atrodiet tos, kuri gatavojas namiņu mest ārā tikai tāpēc ka tam viena siena ir ieplīsusi).

2) pacietīgi gaidiet vēl kādus pāris mēnešus un katru reizi uz bērna jautājumu vai ierosinājumu uzcelt namiņu atbildiet: jā, cik laba ideja! Mēs to noteikti kādu reizi izdarīsim! Mums taču ir no kā! Tikai jānopērk tās mazās apaļās konfektītes!

3) ap aprīli (kā aizpagājušogad) vai maiju (kā pagājušogad) beidzot saņemieties, iepērciet mazās krāsainas konfektītes un pie cukura kausēšanas darba! Ņam ņam piparkūkas pavasarī!

Ziemassvētku tirdziņs uz kuru nebiju :(

Vakar Stokholmā bija latviešu ziemassvētku tirdziņš. Biju plānojusi turp aiznest savus darinājumus un iet cauri ugunskristībām. Bet bet, jau dažas dienas iepriekš saaukstēšanās dēļ baidījos kā nu to varēšu izdarīt. Tomēr gatavojos. No rīta vēl sarakstīju etiķetes, sabildēju darbiņus, paņēmu līdzi nākošo darbu adīšanai un devos ceļā. Bet ak vai, sniegs vai kāds cits iemesls bija izjaucis visu sabiedriskā transporta ritmu un es labu laiku pavadot gaidot, pārsēžoties no viena metro vilciena otrā, redzot cik daudz ļaudis gaida uz nākamo vienkārši padevos, sapratu ka galīgi nejūtos pietiekami stipra lai tam visam lauztos cauri un braucu mājās.

Žēl jau protams, visvairāk zaudētās pieredzes, jo redziet pārdošana ir mans bieds, murgs, netalants un jebkurš tamlīdzīgs epitets būtu tai nodarbei piemērots. Tāpēc arī būtu bijis labi sevi tajā situācijā iemest un peldēt- izdzīvošu vai nē?!

Tagad padomāšu par bilžu kvalitātes uzlabošanu (kameras lēcai ir skrāpējumi, kuri atstāj nesmuku pleķi) un iespējams beidzot atvēršu savu veikaliņu etsy.com. Sadarbošu visu ko vēl citu: daudzveidībai un dažādām vecuma un dzimuma grupām un mēģināšu piedalīties nākamajos tirdziņos!

Visus šos pērļotos pulsa sildītājus esmu veidojusi ar latviešu rakstiem atrastiem grāmatās M.Slava *Latviešu rakstainie cimdi* un Ž. Ventaskrasts *Izšuvumu, adījumu un audumu raksti*.

Dienu un pēcpusdienu tad nu varēju pavadīt lēnītēm piekopjot māju un vēlāk arī izliekot dekoratīvos *aizkariņus* kuri tagad nosacīti nodala mana bērna istabu no virtuves (mēs tagad teorētiski dzīvojam 2 istabu dzīvoklī, kuru praksē esam pārvērtuši par 3 istabu).

Ziemassvētku adīšana

Nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka ir jau decembris, gan sniega dēļ gan cilvēku rosīšanās dēļ. Visu mutēs ir viens vārds: ziemassvētki! Stress, stress, iepirkšanās, adīšana,stress, tamborēšana, šūšana, izšūšana, eglīte, mantiņas, stress, piparkūkas, maskas bērnudārzam, skolai, stress, pīrādziņi, stress utt.

Nu vismaz manā blogā neko no tā neatradīsiet. Mēs cūkas un egles nenogalinām lai apmierinātu pāris dienu mākslīgi radīto prieku. Pirkšanas histērijā neielaižos jo man tiešām uznāk stress vien ejot garām pilsētas veikaliem darbdienas beigās, kad dodos uz bērnudārzu pēc bērna.

Tiesa es adu lai mēģinātu ko pārdot latviešu kopienas Zviedrijā ziemassvētku tirdziņā. Nosaukums ziemassvētku gan nav īpaši relevants, jo ja tas ietu zem jebkāda cita nosaukuma, arī šoreiz piedalītos. Vienmēr centos nodalīt darbu no hobija un ar hobiju naudu nepelnīt, bet tagad ir tā iegadījies ka kādu laiku esmu bezdarbniece un līdz ar to varu mazliet brīvāko laiku ievirzīt lai pagatavotu unikālas (t.i. vienā eksemplārā) lietas kuras silda aci, sirdi un iespējams kādu citu ķermeņa daļu.

Lai vai kā šis ieraksts ir veltīts Youtube klipam, kurš tik šarmanti atspoguļo kaislīgo rokdarbnieku vēlmi parādīt viņu mīlestību tuviniekiem.

Vai tiešām nevar noadīt skrituļslidas? Var!!

Ļoti kaitinoši ir vēl par maigu teikts

Es sevi uzskatu par rūdītu rokdarbnieci. Zinu jau zinu, ka ir vēl rūdītākas, bet nu nesaprotu KĀ tā var sanākt? Tikai pāris dienas starpā starp viena pulsa sildītāja un otra adīšanas, bet atšķirība ir vismaz 1 cm ja ne vairāk (gan valdziņu skaits, gan dzija gan adatu izmērs ir tas pats). Kāpēc adījums tik ļoti atšķiras pēc izmēra un vai tas ir mēness fāžu ietekmē, garastāvokļa, dienas ritma vai vēl kāda neapzināta iemesla? Un ko tagad darīt tālāk?

Pārbaudītas vērtības

Ir man diezgan dārgumu sakrāts grāmatu plauktā (te es domāju visādus adīšanas un tamborēšanas žurnālus un grāmatas). Nesen kā šķita aktuāli ievilkt aliņā mazliet vairāk latviešu rakstus. Daudzi, sevišķi ārzemnieki slavē Lizbeth Upitis grāmatu par latviešu cimdiem. Iespējams kādreiz pagādāšu arī to, bet tagad domāju jāatrod vēl viena pērle, Mirdzas Slavas grāmata par latvju cimdu rakstiem. Priecīgs pārsteigums man bija uziet mājas lapu ibook.lv tur var acīmredzami nopirkt un pārdot visādas antikvāras grāmatas. Kontaktēju vienu pārdevēju un pēc ļoti patīkamas komunikācijas pārskaitīju naudu un pāris dienas vēlāk saņēmu grāmatu savā rīcībā. Iespējams ne viens vien darinājums (ne tikai cimdi) taps šīs grāmatas rakstu iespaidā.