Sarkani-melnā volānšalle un tās valkātāja

Pēc pirmo manis adīto volānšaļļu izrādīšanas draugiem.lv saņēmu dažus komentārus. Tai skaitā no savas bijušās skolotājas Valentīnas, kura pus pa jokam pus pa nopietnam prasīja vai varot veikt pasūtījumus. Es tāpat pus pa jokam, pus pa nopietnam atbildēju ka var. Šalles gatavošanas ideja mani tramdīja, aizčāpoju uz dziju veikalu, ievērtēju šo sarkani melno krāsu, tā kā Valentīna bija izteikusi vēlmi valkāt šalli pie melna apģērba. Uzmargoju un aizsūtīju. Palūdzu lai valkātāja nobildējas ar šalli un atļauj man publicēt šajā blogā jeb dienasgrāmatā. Saņēmu vienkārši lieliskas bildes. Jāpiezīmē ka Valentīna ir ļoti darbīgs un gaišs cilvēks, kurš dara visu lai kultūra pašas sētā un visā pagastā būtu ikdiena daudziem jo daudziem cilvēkiem.

Ģimenes projekts: cepures a la oranžā cepure

Tad kad mans draugs atklāja oranžās cepures siltumu un regulāri to ņēma lietošanai, nolēmu pagatavot līdzīgu, lai izvairītos kašķa. Tad kad tā cepure bija gatava, likās nu kā tad atstāsim bērnu bez cepures un tā tapa vēl viena, šoreiz mazāka formāta. Mēs visi šīs visbiežāk valkājam šosezon un nereti saņemam komentārus par saskanīgajām cepurītēm.
Krāsainā dzija Big Verona no Järbo Garn

oranžā cepure un šalle

Kad biju Urugvajā, iepazinu Mary kura adīja šādu šalli kādai paziņai. Man ļoti iepatikās kā tā izskatās un lūdzu lai man ar iemāca kā šalli darināt. Viņa mani aizveda uz dziju veikalu un tur iepirku veselu kaudzi dzijas, tai skaitā šo oranžo 2209 Família ražotājs Pingouin 100 % akrils. Tūlīt arī sāku adīt. Kad šalle bija gatava gribēju ko pieskaņotu likšanai uz galvas un adīju ļoti vienkāršu cepuri. Tad kad cepure jau bija gatava iegāju dziju veikalā (jau atpakaļ Zviedrijā esot) un ieraudzīju šo *skropstu* dziju Happy no Idéna, krāsa 800, kuras oranžums nu ir tieši tāds kā šallei un cepurei. Nolēmu uztaisīt cepurei maliņu ar efektdziju, bet tā kā adīt sāku no apakšas galīgi negribējās visu cepuri ārdīt ārā, līdz ar to skropstu dziju tamborēju virsū horizontālās svītrās. Gala rezultātā cepurei ap ausīm ir savas 3 kārtas (2-as no parastās dzijas un viena no skropstiņdzijas). Arī tas ka pēdējā kārta ir tamborēta rada, ka cepures mala pieguļ cieši klāt un ir ekstra silta. Tātad uz šo apģērba gabalu mūsu mājās ir konkurence. Parasti cepuri velk tas, kurš brauc ar riteni.

Krāsainā jaciņa bērnam

Nu jau pamazām mans bērns augot kā sēne ir izaudzis no visām savām jaciņām un džemperīšiem. Tāpēc ķēros pie jaunas adīšanas. Oranžā (2209) un zaļā dzija Familia, ražotājs Pingouin. Kā arī Big Verona no Järbo garn krāsa 021. Piegrieztni atradu žurnāla Padomju Latvijas Sieviete 1978. gada Nr. 9 pielikumā.

krustdūrienu glezna- kāzu dāvana

Mūsu labi draugi aicināja mūs uz kāzām 2007. gada augustā. Pirms tam protams kā vienmēr rodas jautājums ko dāvināt. Šoreiz negribējās neko tādu bezpersonisku, ko veikalos var nopirkt. Domāju kaut ko pašas rokām izgatavot. Pāris nedēļas pirms kāzām nopirku komplektu krustūrienu izšūšanai- puķi. Sāku šūt un tikai tad apjēdzu cik tas ir ļoti laikietilpīgs process. Uz kāzām protams gāju vēl bez gatavas dāvanas, bet uzrakstīju, ka mana dāvana ir tapšanas stadijā un būs gatava vēlāk. Laiks gāja, šuvu, šuvu, šuvu, šuvu..... Līdz runājos ar savu kolēģi-draudzeni, kura teica: ak puķes! Es ar reiz vienu izšuvu, man pagāja 4 gadi tai gleznai. Nospriedu, ka man ar paies teju vairāki gadi un sāku lūkoties pēc kāda cita, šķietami vienkāršāka, bet smuka raksta. Atradu internetā vienu, nāk no Krievijas dizaineriem. Nolādēju rakstu, bet tur nebija klāt to diegu, kurus parasti var nopirkt (piemēram DMC vai Anchor) numuru. Nācās pašiem likt krāsas kopā. Oriģinālā cilvēku figūrām tika izmantota zilā, bet mēs (es un mans draugs, kuram ir laba krāsu redze izvēlējāmies zaļo krāsu (par cik paši jūtamies zaļi domāšanā un dzīvesveidā) no tiem diegiem, kuri man bija mājās.

Darbs tapa, bija interesanti šūt. Kad bija gatavs gājām uz ierāmēšanas darbnīcu bet atdūrāmies pret ļoti augsto cenu, kuru mums tur uzprasīja. Nospriedām nogaidīt un paštukot kā to darbu varētu rāmī iedabūt. Problēma tā, ka izmērs nestandarta un līdz ar to parastos hobiju veikalos nav iespēja nopirkt jau gatavu rāmi, kuram nekas nebūtu jādara. Kamēr rāmi apdomājām, skatījāmies, skatījāmies uz gleznu un šķita tomēr, ka vismaz divas, trīs krāsas nepas labi iekšā kopējā ainā. Likās, ja jau tādu darbu daru, tad vajadzētu tā kārtīgi. Gājām uz veikalu izmeklēt labāk pasošas krāsas diegus un ārdīju ārā tos kas nebija gana labi. Tad aiz līdzjūtības lai man nebūtu viens un tas pats divas reizes jādara mans draugs gleznu pabeidza. Arī mūsu bērns aktīvi piedalījās gleznas šūšanā, tāpēc parakstījāmies ar JoDA (Joakim, Dace, Artíga).

Kā tad ar rāmi? Uzgājām vēl vienu ieramēšanas veikalu. Tur profesionālis (jauks francūzis) teica, ka vienkārši nav slikti un tas mazliet samazināja to cenu ko nosauca mums sākumā. Bet tad kad bijām nolēmuši iet un rāmēt, ieraudzījām turpat blakus vienu antikvariātu, kur pārdeva gleznas par lētu naudiņu (rāmja vērtību). Atradām tieši tāda izmēra rāmi, kāds mūsu šuvumam pasēja un piedevām smuku. Tad nu nesām francūzim ieramēt.

Un beidzot pagājušajā nedēļas nogalē atdevām draugiem dāvanu. Labāk vēlu nekā nekad....

zaļganais džemperis

Ieraudzīju rakstu žurnāla *Simply Knitting* pielikumā *2008 g. kalendārs* Katram mēnesim pa piegrieztnei. Februārim bija šis raksts. Es lietoju citu dziju, proti Susanna no G-B, 88% Akrils un 12% Poliesteris, krāsa 5. Vienā ficē ir 350 g bet man aizgāja tikai 200 g. Tātad 150 grami gaida kādu citu projektu. Vispār jau man nepatīk adīt ar to pašu dziju lielus darbus, tad nu redzēs kad nākamreiz redzēsiet ko no šīs dzijas. Adīju ar 5 mm adatām.

Par pašu aparakstu: vēl nekur nebiju saskārusies ar tik daudzām kļūdām vienā pašā raksta izklāstā. It kā žurnāls pretendē uz šikā statusu, spriežot pēc apvākojuma un modeļiem, bet bet.....

Pončo

Ideja par pončo radās 2005. gada beigās, kad man bija iespēja pabūt Urugvajā, Dienvidamerikā ciemos pie draugiem. Noskatījos, ka tur pončo ir ļoti izplatīts un iemīļots apģērba gabals un gribēju tur arī kādu nopirkt, bet nesanāca. Tad nu atgriežoties mājās nolēmu darināt pati. Meklēju internetā kādu rakstu un uzdūros šim Garnstudio mājas lapā. Uzreiz man viņš iekrita acīs un iepatikās. Gāju un pirku dziju. Iztērēju tieši tik, cik aprakstā ieteikts. Dzija Highlander no Garnstudio 90% vilna un 10% neilons. Krāsas 1 un 13.
Jāpiebilst, ka šis pončo ir ļoti iemīļots apģērba gabals mūsu mazajā ģimenē. Ja es nepaspēju pirmā viņu paķert aukstās, drēgnās dienās tad tā arī palieku bešā. Jo mans draugs viņu arī labprāt velk, par cik pončo ir ļoti silts un mīlīgs.

Cepure, šalle, dūraiņi

Ieraudzīju šo dziju veikalā un šķita ka tikko uzzsnidzis un vēl nav paspējis nokust sniedziņš. Dzija Iceland no Marks & Kattens 55% vilna, 35% akrils, 10% poliamīds, krāsas ko izmantoju 1799 (sarkanīgā) un 1800 (brūnīgā). Gribējās ar sniedziņa efektu iet pa ielu un sludināt ziemu, kuru reti kad vairs redzam šeit, Stokholmā, pateicoties siltumnīcas efektam. Tā nu darināju cepurīti, šalli un cimdus. Dikti aukstā laikā gan ir tā kā pavēsi ar cepuri, toties šalle gan silda. Arī rokām, izsecināju ka būtu par aukstu vienos pašos Iceland dzijas cimdos (man kam vienmēr rokas salst tikko kā temperatūra ir zem +20 grādiem), tāpēc uzadīju vienu citu pāri no smalkākas dzijas, kuru izmantoju kā iekšējos cimdus šajos dubultajos dūrainīšos.

rakstaini dūraiņi jeb neražas turpinājums un nobeigums

Es jau iepriekš sūdzējos par to ka man gaiši zaļā dzija izbeidzās. Bet ar to viss vēl nebeidzās. Pēc svētkiem gāju uz veikalu, bet blakus citām Superwash Safir dzijām no Marks & Kattens man vajadzīgo krāsu neatradu. Prasīju pārdevējam, tas apgalvoja, ka to krāsu vairs neražo......
Atlika dievas iespējas: 1) neticēt un turpināt meklēt citos veikalos vai pie citiem izplatītājiem vai arī 2) rast citu risinājumu un cimdus vienalga kā dabūt gatavus.
Pirmo iespēju atmetu, jo nav nekāda prieka braukāt riņķī pa pilsētu un meklēt to ko varbūt neatradīšu, bez tam sezona jau ir klāt un cimdus gribējās pēc iespējas ātrāk pabeigt. Pasūdzējos savam draugam un viņš uzreiz nāca ar īsto risinājumu. Lai es noārdu pirmajam cimdam galu un adu abus tikai tumši zaļus. To gaišo dziju no viena cimda izmanoju otra īkšķa uzadīšanai un kā sacīts pabeidzu abus cimdus tikai ar vienu krāsu. Bet šeit tomēr pieļāvu kļūdu. Adīju tikai ar vienu kārtu...viss pārējais cimds divkārtīgs un tur kur visvairāk salst un vējš pūš cauri- vienkārtīgs. Tad nu vēl neskaitu cimdus pavisam pabeigtus, jo ārdīšu galus vaļā un uzadīšu divkārtīgus, lai ir silti rokām un sirdij ;o)

Ravelry, portāls

Esmu iekšā vēl vienā portālā, kurš saucas Ravelry un links uz turieni: https://www.ravelry.com
Vēsture uz portālu: kļūstot dalībniekam portālā facebook (a la draugiem.lv), protams pirmais ko meklēju bija rokdarbnieku grupas. Vienas grupas diskusijā bija norāde uz ravelry lapu, kura ir speciāli radīta adītājiem un tamborētājiem.
Nospiežot daudzsološi uz linka izrādās, ka lai ielogotos tur ir jāstājās rindā un jāgaida ielūgums. Piereģistrējos rindā, un kad pēc paris nedēļām ielūgums atnāca, biju jau teju aizmirsusi visu šo stāstu un gandrīz izdzēsu e-vēstuli kā spamu.
Laikā atjēdzos un piereģistrējos. Te arī nāca pārsteigums. Portāls ir ļoti labi organizēts, lai arī pēc radītāju teiktā vēl tikai tapšanas stadijā. Šeit es kā lietotājs varu organizēt savus bijušos, esošos un nākošos projektus, ielikt fotogrāfijas un aprakstus. Šeit es varu arī noinventarizēt savas adāmās un tamborējamās adatas, kā arī dzijas kalnus. Varu iesaistīties dažādās interešu grupās, piemēram: zeķu adītāji, rotaļlietu adītāji, utt. Es esmu arī grupā kas saucas *adi kā latvietis*, kaut gan pagaidām šķiet ka esmu vienīgais latvietis. Grupa ļoti slavē un ada latviešu rakstainos cimdus, un cik sapratu no diskusijām piem. ASV tiek rīkoti adīšanas kursi par to kā adīt latviski ;)
Portālā var arī šķirstīt pa projektiem un atrast ko tādu ko gribētos adīt vai tamborēt. Var skatīt apkārt citu dalībnieku projektus un iedvesmoties.

Tomēr jāpiemin arī daži trūkumi:

• lapa ir tikai angļu valodā (grūti tiem kas valodu nepārzina)
• lai ielādētu bildes, tās ir vispirms jānoglabā *Flickr* lapā, kura savukārt ir viena no daudzajām eksistējošajām fotouzglabāšanas lapām. Bez tam bildēm ir jābūt pieejamām publiski.
• Tad kaut kā visā foto ieklādēšanas procesā bildes tiek jocīgi apgraizītas (laikam tāpēc ka ravelry publicē kvadrāta formātu nevis to kāda bilde ir īstenībā)
• kad uznāks enerģētiskā krīze tad visi mūsu elektroniskie mediji pazudīs ar visu saturu....
  

neraža

Adu dūraiņus, tādus, lai var uzvilkt pa virsu pirkstaiņiem lai būtu ekstra silti. Bet tavu skādi, ne tik tālu no piebeigšanas izbeidzās vienas krāsas dzija. Nav man mājās vairs otras tādas. Tagad jāgaida dažas dienas, kamēr svētki pāries un tad jādodas uz dziju veikalu. Ka tik atkal pārāk daudz nesapērkos...

šaha frīka džemperis

Man kā noprotiet patīk nodarboties ar rokdarbiem, bet manam draugam lielā aizraušanās ir šahs. Reiz sākām mētāt idejas kā šis divas aizraušanās mēs varētu apvienot. Protams, protams, man bija jāiemācās šahs un draugam bija jāiemācās adīt. Es māku, varu varbūt ne vienu vien iesācēju uzvarēt. Arī mans draugs māk adīt. Uzadīja bērniņam bikses.
Bet vēl interesantāka ideja likās uzadīt praktisku džemperi, kuru varētu izmantot kā šaha galdiņu. Tad nu vasarā pāris nedēļas pirms Zviedrijas šaha čempionāta, kurā mans draugs piedalījās metāmies šo ideju īstenot. Gājām uz dziju veikalu un iepirkām dziju no Schachenmayr nomotta Catania 100% kokvilna, krāsa 0162 un 0130. Vēl izmantoju melnu kokvilnas dziju,kas man mājās jau bija.Uzadīju ātri, jo bija interesanti, ilgāko laiku (vēl dažus mēnešus) paņēma burtiņu un cipariņu uzšūšana šaha nomenkulatūrai.
Tagad mans draugs teju katrā šaha kluba spēlē vai turnīrā valkā šo džemperi. Neba ka nu tas palīdzētu uzvarēt... vienkārši norāda uz šaha trakumu ;o)

Pirkstaini cimdi

Tagad, aukstākai sezonai sākoties jāsāk domāt par siltākiem cimdiem. Mans draugs ikdienas gaitās, spītējot laika apstākļiem visur pārvietojas ar riteni, tāpēc jo sevišķi svarīgi, lai būtu silti rokām. Šeit doma bija vispirms uzadīt siltus pirkstainus cimdus un pēc tam dūraiņus, kurus pavisam aukstā laikā varētu uzvilkt vēl pa virsu. Dūraiņus es tagad adu, bet pirkstaiņi jau gatavi. Dzija Lanett Superwash krāsa 9367 un tā ir 100% merino vilna.

dakšiņtamborēti svārki

Te nu beidzot ir gatavi valkāšanai svārki, ko sāku darināt vasaras sākumā. Kaut kā vai nu no draugiem.lv rokdarbu domubiedru grupas mudināta, vai arī citādi ietekmēdamās meklēju, skatījos dažādas lapas internetā ar dakšiņtamborējumiem un ieraudzīju šādu svārku aprakstu vienā mājas lapā un nolēmu pati sev pagatavot līdzīgus. Dzija Drops Salsa 50% kokvilna, 50% poliamīds no Garnstudio, krāsa 05.
Viena ķibele gan man sanāca, ko jau pieredzējuši adītāji un tamborētāji zin, proti, man vajadzēja jostasvietā piešūt auduma lentu vai vismaz gumiju, jo lai arī darināju pogas vairāk uz iekšu, jostas vieta stiepās, stiepās un vakara gaitā svārkus gandrīz vai pazaudēju. Bet labi, ka to vēl var paspēt izdarīt.
Plecu lakatu jau esmu izrādījusi iepriekš. Šoreiz jauna ir arī kaklarota, kuru gatavoju speciāli pieskaņotu štātēm.

pērlīšu kaklarota

Nolēmu izveidot vēl vienu pērlīšu kaklarotu, tādu kas piestāvētu zaļajai šallei. Pērlītes un diegs pirktas Panduro un tradera.com

dzelteni-oranži-sarkanā un sarkani-oranži-dzeltenā volānšalle

Nu jau esmu visu iepirkto lentīšdziju izadījusi. Šādi izskatās divas pēdējās šalles. Viena man, vienu dāvināšu. Abas veidotas no vienas dzijas, tikai krāsa veidojas pateicoties tam ar kuru maliņu ada.

koka krellītes

Nopirku reiz koka pērlītes Panduro veikalā, turpat arī vaskotu linu diegu un uztaisīju šīs krellītes:

sarkani-oranži-dzeltenā volānšalle

Pabeidzu šodien volānšalli, ko adīju sev. Un pie reizes vienu mazāku bērnam, kuram jau ar gribas uzpucēties.... ;o)

plecu lakats

Pārmaiņas pēc uzdarināju sev. Nākamnedēļ esam uzaicināti uz drauga disertācijas vakariņām. Plānoju vilkt paštaisītus svārkus, darinātus tamborējamās dakšas tehnikā (vēl nav īsti sašūti kopā, bet vēlāk parādīšu šeit). Tad nu domāju ko pie svārkiem pievilkt. Gribēju kādu plecu lakatu. Nopirku mohēras dziju un tur ieadīju iekšā svārku dzijas rindiņas.

vēl viena šalle

Atkal jau draudzenei. Rets ciemiņš ko gaidām jau rīt no Vācijas. Gribējās kaut ko jauku dāvināt. Un arī šai šallei pēdējais lielais iepirkums lieti noderēja. Adīju ar 15mm adatām.

volānšalle zilajos toņos

Nupat pabeidzu adīt šalli ko dāvināt draudzenei dzimšanas dienā. No dzijas, ko nopirku lielajā šūšanas gadatirgū. Tur bija pārdevējs kurš stāvēja un adīja no tās dzijas un es iekritu. Lai arī musturs.lv ir kaudze ar šādām šallēm, pirms nebiju redzējusi kamoliņus un izpildījumu, nebiju iedomājusies darināt ko tādu pati. Dzija Linie 194 Solo vienai šalle aiziet 2 ficītes pa 50 g.

auskari adīšanas frīkam

Paskat kādus auskariņus atradu tradera.com, nu tieši kā man!!

Bērns uzvilcis pončo un bikses

biksiņas bērnam

Es jau kādu gadu atpakaļ uzadīju bikses savam bērnam. Vienīgi atlika piešūt pogas. Biju nopirkusi līdzīgas, krāsainas, bet tās bija samērā mazas, tāpēc tās neizmantoju. Šūšanas gadatirgū ieraudzīju šīs koka. Iepatikās un nopirku biksēm. Pogu piešūšana gāja ātri, knapi 5 minūtes, bet gatavojos tam gadu. Jāsaka ka es būtu laimīga atrast kādu cilvēku kurš šūtu manus adījumus vai tamborējumus kopā un noformētu un savilktu visus diegu galus iekšā. Es varu adīt un adīt, bet pārējais man aizņem daudz ilgāku laiku nekā adīšana.
Labi, ka šīs bikses vēl bērniņam der!!!!!

vestīte bērnam

Manam bērnam ir brālēns kuram tikko apritēja gadiņš. Par godu dzimšanas dienai un tuvojošamies Ziemassvētkiem, uzadīju viņam vestīti. Rakstu daļēji noskatīju no vestītes, kuru mana drauga mamma bija adījusi manam draugam, kad tas bija maziņš. Adīju ar alpakas dziju un 3 nr. adatām. Ļoti patīk man šī dzija, vienīgi tā apdomājot nezinu cik praktiska tā ir vestei, kas adīta gadu vecam bērnam, jo viņa jāmazgā ar rokām zemā temperatūrā. Bet nu tās kā sacīt, vairs nebūs manas problēmas ;o)

cimdiņi bez pirkstiņiem

vai nu kā lai viņus pareizi nosauc. Apģērba gabals, kurš manās acīs vienmēr ir licies bezjēdzīgs, jo lai vai nu kas, bet roku pirksti jau vienmēr pirmie un visvairāk salst. Tagad tomēr uzadīju vienu pāri, pateicoties draudzenei, kura gribēja tādus , bet pati adīt neprot (toties ir spečuks uz krustdūrieniem).

aizkariņi plauktiem

Kad biju gadatirgū nopirku *kitu* aizkaru taisīšanai, domāju piesegt plauktus, pie reizes izgreznot istabu. Es tagad stipri esmu kritusi uz oranži-dzelteniem toņiem. Šeit ir rezultāts:

Zilonītis gatavs!!!

Tikai pagājušo svētdien biju veikalā nopirkt pudeļu birstītes un tikai vakar dabūju zilonīti pavisam gatavu. Šur tur kaut kas par daudz, šur tur pietrūkst, bet nebūsim pārāk kritiski.
Nākamais rotaļlietu projekts: zebra (jeb čūska ;o)) !!!

plecu lakats

Pagājušo ziemu pavadījām patālu no mājām, no draugiem un visa ierastā. Nekas cits neatlika kā pasākt kādu projektu. Noskatīju šo plecu lakatu garnstudio.com mājas lapā, iepirku dziju Rosita Veslon 100% akrils. krāsas 51, 9, 29 un tamborēju tik nost. Vispirms katru kvadrātiņu pa kvadrātiņam, pēc tam liku tos kopā. Šeit kaut kur tomēr biju pārrēķinājusies, jo kad šalle ir gatava, tad izskatās, ka man tā ir diezgan par lielu (velkas pa zemi). Jāņem būs viena rinda un jāārda nost. Ušššš, bet šitās ārdīšanas un pārtaisīšanas un labošanas man galīgi nepatīk...

crazy crazy crazy crazy crazy crazy

Vakar, 3. novembrī apmeklēju gadatirgu Stokholmā, kurš saucās *Šūšanas festivāls*. Tur gan varēja apskatīt un iegādāties lietas ne tikai šūšanai, bet arī daudziem citiem hobijiem. Ielāpotāji bija plaši pārstāvēti, šujmašīnu ražotāji, krustiņu šuvēji, mezglotāji, makramē taisītāji, pērļotāji un tie, kurus saukšu par grāmatu skrāpētājiem (scrapbokning). Diemžēl diemžēl arī daudzi dziju pārdevēji... ;o)
No sākuma gāju gar visiem stendiem, ievērtēju kas man patīk, ko es gribu, kas ir interesants, bet kas galīgi garām. Tam vien jau aizgāja 2 stundas. Tad gāju izņemt naudu no bankomāta un gāju otru apli, šoreiz ar nolūku pirkt. Lieki teikt, ka beigās sanāca vairāk nekā pirmoreizi tikai apskatot. Citi pārdevēji uzadījuši ko smuku no smukas dzijas un man uzreiz ar tādu gribas... Kad jau bija maisu maisi un šķita, ka ātri jāmūk ārā, kamēr nav par vēlu. Likās nu kā tad neaiziešu pie tā vīra, kurš ar savu sievu paši krāso un tirgo ekoloģisku kokvilnu un vilnu. Neatbalstīt tādu biznesu vienkārši grēka darbs. Pēc visiem pirkumiem bija bail nākt mājās. Mums jau tā mazs dzīvoklītis un vairākas atvilknes kumodēs ir pilnas tikai ar dziju.
Šeit tad nu varat apskatīt manu vakardienas bilanci:

Un lūdzu lūdzu,nākamreiz kad redzēsiet mani ejam dziju veikala virzienā, turiet mani ciet un neļaujiet man tur iet iekšā ;o)

cimdiņi bērnam

Kamēr cilvēks ir mazs, viņš aug kā sēne. Tā arī bērniņš izauga no iepriekšējiem cimdiem. Un tagad, kad ziemas tuvums jūtams ar vien vairāk un vairāk, jo siltāks nepaliek, tieši otrādi, steidzu adīt jaunus siltus cimdiņus. Dzija ir no Drops (Garnstudio) Alpaca (100% alpakas vilna). Krāsu nr. 7238 un 7300. Lai ar pirmajā brīdī sķiet ka dzija ir raupja un asa, tomēr tas iespaids pāriet līdzko sāk adīt, izrādās ka tā ir ļoti mīksta un patīkama. Dzijas ficītē vēl daudz palika, un gan jau ar laiku redzēsiet vēl kādu manis darītu izstrādājumu no šīs pašas dzijas.

kur es glabāju tamboradatas?

Iepriekšējie maciņi un cilindriņi adatu glabāšanai ir labi gana, ja vien adatas ir labi iepakotas un neduras ārā. Labu laiku glabāju arī tamboradatas sarkani-melnajā futrālī. Bet tur sāka palikt spiedīgi ar vietu, bez tam tieši tamboradatas bija tās, kas bija visvairāk pa vienai un līdz ar to dūrās ārā. Tāpēc ar laiku gribēju uztaisīt ko citu.
Esot hobiju veikalā Panduro, iepirku šo oranžo filca gabalu un dzeltenās filca puķītes. Tad ar DMC nr. 3 pērļudziju dzeltenā krāsā apšuvu un sašuvu maciņu kopā. Uzdekorēju vēl arī puķītes un tagad man ir smuks tamboradatu glabājamais.

vieta apaļadāmajām un zeķu adatām

Tad, kad garās adatas bija atradušas savu vietu, kārta nāca izdomāt ko pārējām. Atkal noskatījos no manas studiju laiku draudzenes dāvātā maciņa un uzadīju šādu. Ņēmu sarkanu un melnu kokvilnas diegu Härvan 8/4. Pēc tam piešuvu rāvējslēdzēju.

vieta garajām adāmadatām

Tad, kad senos laikos vēl gāju skolā, vēl bija padomju laiki, vēl tik ļoti nebiju aizrāvusies ar visādām dzijām, adīšanu vai tamborēšanu, mums mājās bija dažas alumīnija adatas džemperiem un vismaz 5 viena izmēra zeķu adatas, kā arī viena tamboradata smalkiem diegiem un viena palielāka tamborēt rupjāku dziju. Bet laiks gāja, lietas mainījās un pēkšņi sapratu, ka gribu tomēr, lai tas adatu izmērs kas katrai dzijai norādīts uz etiķetes ir man mājās. Sāku iepirkt. Sapirku vai katru pieejamo numuru. Bet tā jau ir kā tai sakāmvārdā: kur ir tur rodās. Nomira mana drauga mamma un atstāja mantojumā veselu kaudzi. Tad vēl mana drauga brāļa sievas vecmāmiņa atdeva savas adatas man, jo vairs neredz labi un nespēj adīt. Tā es arī reiz varēju nolasīt teju vai pilnu komplektu un uzdāvināt vēl vienai kaislīgai adītājai Mary (sk. bebīša adīto pončo). Bet tā kā man vienalga vēl ir gana adatu, tad radās problēma viņas savākt. Gribējās vienvietus, gribējās lai ir vairāk vai mazāk orģināli un smuki, kā arī praktiski. Atcerējos studiju laikā man draudzene taisīja šādus līdzīgus penāļus un apdāvināja mūs. Arī mazu kosmētiku tur varēja ielikt.
Tad nu sameklēju pāri palikušu dziju no drauga mammas mantojuma un uztaisīju šo adatuturi.

Apakšai, lai adatas nedurtos ārā izgriezu kartona gabaliņu, ko aptamborēju no abām pusēm un piešuvu






Bet neba nu tagad visas adatas varēja ievietot šeit. Nē, tam nolūkam biju spiesta taisīt vēl vienu rokdarbu: tagad gan adatas pašas ir kartona kārbā, tādā kur liek plakātus vai citus papīrus. Toties apkārt aptamborēju atkal no dziju pārpalikumiem.