sestdiena, 2007. gada 13. oktobris

Blogs ir tapis! hip hip urā!

Tagad dzīvojot elektronikas laikmetā un šad un tad meklējot internetā rakstus adīšanai, tamborēšanai u.c. vaļasbrīžiem, esmu iespaidojusies no dažiem blogistiem, kuri dalās ar saviem darbiem. Arī es ilgi ilgi briedu, līdz nolēmu vairāk neturēt sveci zem pūra un aprakstīt šeit savus adījumus, tamborējumus sudrabkalumus, apzīmējumus, izšuvumus, lasītās grāmatas utt. Vienuvārdsakot visu, ko es uzskatu par hobiju
Man pašai ļoti patīk, ja cilvēki raksta ar humoru, bet šeit nu man diemžēl jūs būs jāapbēdina, jo man pašai humora izjūtas gandrīz vai nemaz nav Tas arī nāk komplektā ar lielu naivumu un ticību ka cilvēki visumā ir ļoti jauki un neviens mani cauri nest negrib.
Piemērs: iepazīstos ar puisi, vārds pa vārdam tiekam līdz tam, ka puisis ir dzimis Malaizijā. Dabisks jautājums: -Kā tas nākas ka eiropietis ir dzimis Malaizijā? - Nu vienkārši mani vecāki brauca ar laivām pie Norvēģijas, nomaldījās un nonāca Malaizijā. -Hmm, tiešām ? Un tava mamma bija tik drosmīga lai pēdējos grūtniecības mēnešos brauktu ar laivām? -Acīmredzot jā.
kā nācās vilties saprotot ka neiespējamais ir noticis 2 -reiz. Iedomāties ka pāris, viens no tiem stāvoklī var ar laivu aizdreifēt no Norvēģijas uz Malaiziju un iedomāties, ka izjokošana ies man garām.
Bet ne jau par to ir mans stāsts...