Adīšanas marķieri

Pirmo reizi adīšanas, tamborēšanas mūžā saredzēju jēgu adīšanas marķieriem, kuru man nav. Vienmēr esmu domājusi: cik dumiem vai akliem jābūt cilvēkiem, lai neredzētu kur rakstiņš sākas, jeb kur ir vidus vai vienkārši slinkums skaitīt?! Un ja dažreiz man tiešām vajadzējis atzīmēt kur rindas sākas (sevišķi tamborējot amigurumi), tad esmu izmantojusi krāsainu diedziņu. 

BET vienmēr pienāk pirmā reize: adot šo melno sikspārņu šalli, tiešām vajag atzīmēt no kuras vietas sākas motīvi. Pirmajam motīvam izmantoju savu apaļo pīrsingu (bet man tāds tikai viens :( ), otrajam ņēmu Artígas gredzentiņu, tas bija par lielu, tad atradu mazas drošības adatiņas. Bet izlēmu, ka kārtīgus adīšanas marķierus man tomēr vajag, pašai pagaidām slinkums taisīt un atradu Etsy baigi feinus! Atnāks parādīšu!!

 Sikspārņu šalles raksts no AntiCraft.

Designer Knitting = Vogue Knitting

Atcerieties, nopirku par ´lēto´ Šūšanas festivālā vairākus Designer Knitting žurrnālus. Pēc īsas izpētes izrādās, ka tas ir tas pats žurnāls kas Vogue Knitting, tikai citā *kulītē*. Kamēr Vogue Knitting var pasūtīt uz ASV un Kanādu, Designer Knitting uz Apvienoto Karalisti, citu Eiropu un citu pasauli. Nu droši vien jau ka tas ir sakarā ar kopēšanas tiesībām (Copyrights). 
Žurnālos un modeļos varat ieskatīties caur Ravelry (laiks tur iemitināties, ja vēl neesat to paspējuši izdarīt) Vogue šeit un Designer Knitting šeit . Pārsvarā modeļi kā jau modes industrijā, gatavoti prieka pēc, ne valkāšanai, jo kurš gan var iedomāties valkāt super biezas dzijas vesti, kur tātad nav ne rokas, ne kakls apsegts ar vilnu. Galu galā vai tad ir karsti vai auksti?

Bet ja kādam no jums gribas pasūtīt kaut vienu adījumu žurnālu angļu valodā tad šo es silti iesaku. Un tiešām ne tik daudz modeļu pēc, lai gan arī katrā žurnālā ir ko atrast, bet dažādu tehnikas un knifu aprakstu pēc. Katrā numura ir kāda tēma un tad tiek par to aprakstīts. Piemēram ar interesi lasīju vienā numurā par brioche tehniku, ko kādreiz droši vien iemēģināšu. 

Brazīļu spīguļojošā šallīte

Ja atmiņa mani neviļ, tad vienā dziju veikalu apmeklējuma reizē, kad tur biju kopā ar vecāko bērnu viņa man ielika groziņā pūkainu poliestera dziju ar fliteriem. Vispār man jau viņai grūti pateikt nē, lai arī pēc maniem ieskatiem dzija ir pabriesmīga. Reiz gan pateicu nē, kad viņa mēģināja ielikt grozā super smalku dziju kuras 50g maksāja 200 SEK (16 Ls) :)

Un dažas dienas atpakaļ viens kaimiņu bērns bija uzlicis tādu pūkainu, mīkstu šallīti. Aprunājām šalles ar bērnu un bērna mammu un mans bērns sūdzējās, ka viņai gan mamma adot dažas, bet visas kož... Tā notikums, pēc notikuma, sarunas un domas, un ieraudzīju vakar maisā šito fici no Schachenmayr Nomotta, Brazilia Glitter. Eh, domāju, būs par fici mazāk! Adatas 8 mm, 15 valdziņi, 3 labiski, 3 kreiliski, pēc trīs kārtām mainām otrādāk  un pēc pāris stundām šallīte gatava!

Mammas adītā šallīte un Artígas vingrināšanās kaligrāfijā. 

Šķīvja paliktnis

Uz šūšanas festivālu aicināju savu uzticamo festivāla biedreni Ivanu, bet viņa atteicās ar argumentu ka neesot izadījusi 90% no pagājušajā festivālā iepirktās dzijas. Mīļā pasaulīt, ja es to ņemtu vērā, es savā mūžā vairs nekad dziju veikaliem tuvoties nedrīkstētu! ;). 

Kad šito tā uzraksta, tad izklausās kā joks, bet patiesību sakot man kaut kāda krīze iestājusies (pusmūža vai līdzīga) un pārdomas un sevis meklēšana. Lieta tāda, ka kopš mazais bērns augustā sāka iet uz bērnudārzu, baudu bezdarbnieka statusu un no sākuma par to ļoti priecājos, jo šķita ka nu tikai būs man beidzot laiks atliku likām rokdarbiem un citām sirdslietām, bet laikam ejot novēroju, ka šajos mēnešos ar rokdarbiem nodarbojos nu pavisam minimāli. Visvairāk es tīru māju un nositu laiku pie interneta. Dzijas kalni toties krājas, jo cerības uz nākotni ir. Un tagad, kad manā foršajā lādē vairs nav vietas visai dzijai un man katru dienu jāskatās uz 2 lieliem dzijas maisiem, šķiet nu come on, kas par s..u būšanu, jāsāk kaut kas darīt. Tā nu apņēmos brīžos starp bērna atstāšanu un paņemšanu no bērnudārza nevis nosist laiku, bet IEPLĀNOT to adīšanai, tamborēšanai un visādai citādai kreativitātei. 


Pirmajās divās dienās esmu uztamborējusi divus šķīvju paliktņus no tikko nopirktā lina (3 pavedieni) un kokvilnas (1 pavediens) masījuma Linea no Ullcentrum. Ar tādu domu arī dziju pirku, jo nesen apvilku virtuves krēslus ar tādu pelēcīgi zaļu vaska audumu, ļoti praktisku ģimenēm ar maziem bērniem, kur nemitīgi kaut kas tiek izlaistīts, apgāzts un noķēzīts.  Ficēs dažādi grami, vienā 128 otrā 118. No tās smagākās sanāca 2 paliktņi un maziņš kamoliņs palika pāri. Maliņai ņēmu Garnstudio DROPS Muskat, kas ir biezāka dzija. Un maliņas dizainu meklēju nesen iegādātajā grāmatā Crochet borders. 

Paliktnīšus vajag iestīvināt. Vai jums ir laba pieredze ar stērķelēšanu?? (Jo mana pieredze saka, ka stērķelējamais priekšmets paliek no miltiem dažviet balts). Jeb man doties uz pilsētu un meklēt Sonett veļas cietinātāju??

Šūšanas festivāls, pavasaris, 2013

Piektdien devos uz pavasara šūšanas festivālu. Vienmēr biju gājusi rudenī (tas notiek 2x gadā), bet šoreiz gribēju apskatīties ar savām acīm vai kas ir savādāk. Nu tiešām nekas. :D 
Pašai liekas ka dziju iepirku krietni mazāk nekā citas reizes, bet daļu nu tādu *no dārgā gala*. Pirmoreiz nopirku Noro pamēģināšanai. Sāku ar Noro Sekku. Divas ficītes zīda dzijas no Lienes. 2fices lins un citas ko redziet attēlā.

Šoreiz atkal daudz nedzijas lietas. Nopirku DIY komplektiņus ko nest uz bērnu viesībām kā dāvanas. Jaunās KnitPro Karbonz  adatas, maza izmēra, būs interesanti pamēģināt. Un žurnālus, žurnālus. Zviedrijā kioskā jauni adīšanas žurnālus maksā aptuveni no 50 SEK līdz 130 SEK. Šeit bija piedāvājums 10 gabali par 150 SEK. Galu galā dabūju 13 gb par 200 SEK. Pati ļoti apmierināta, 13 žurnāliņu spar 2 cenu! Un tie Designer Knitting ļoti ļoti labi, ne tikai modeļus un reklāmas saturoši, bet arī daudz knifiņus un labas pamācības. Pirmajā vakarā aizlasījos un jau daudz ko iemācījos. 

Šeit viens mazs stūra skats uz mesu:

Un te gribēju parādīt cik demokrātiski organizētāji ir atstājuši vietu cilvēkiem, kuri ņem līdzu savu ēdienu un dzērienu, lai uzņemtu enerģiju mesas apmeklēšanai. Ir arī restorāni un kafejnīcas kur paēst, bet šis *zviedru* koncepts man patīk. Arī pārsvarā visos muzejos ir vietas kur paēst savu pikniku. Lai arī mesa ir diezgan liela *naudas slaukšana* tā neizpaužas visās jomās. 

Valentīndienas dzijas grafiti

 Valentīndienai ritot ātri izdomāju ka vajag iepriecināt parastos cilvēkus, dzīvojušus manā apvidū un satamborēju 1,5 stundas laikā sirsniņas,. Saliku kur nu sagribējās, bērnu rotaļu laukumā, viena mana bērna bērnudārzā un otra bērna skolā. Pa ceļam, vecajai labajai lauvai, metro stacijā u.c. Visur nebija līdzi fotokameras.

Par kaunu un lāpīšanu

Esmu pārliecināta ka kauns, gluži tāpat kā slinkums ir cilvēces virzītājspēks. Tā arī pēc sava vakardienas ieraksta tā sakautrējos par tiem 2 gadiem un 5 minūtēm, ka gāju uzreiz paņemt adatu, diegu un cimdiņus un ķēros pie darba. 
Cimdiņi izskatījās šitā nodiluši īkšķī:

Riteņa ātrumu pārslēgšanas un ratiņu stumšanas sekas.  Ņēmu tumši zilo, to pašu alpakas dziju un ar adījuma dūrienu lāpīju nost. Pagāja gan ilgāks laiks kā 5 min, bet nu tagad varu teikt aptuveni tā: pagāja 1 gads, 364 dienas un 23 stundas. Nezinu kā būs, jo lāpījums nav velts (filcēts), bet sagaidu ka pavalkājot alpaka pati mazliet savelsies ap tiem īkšķīšiem. Katrā ziņā ir krietni labāk nekā bija!

Filcēti cimdiņi, pirmie

Aukstajā Stokholmā līdz manis atnāk ziņas, ka Latvijā ir vēl aukstāks. Es nekad to nebiju Latvijā dzīvodama iedomājusies, ka Stokholmā parasti ir siltāks, likās ir likums: jo vairāk uz ziemeļiem jo aukstāks.
Bet neba par laika apstākļiem mūsu stāsts, bet par to kā tos lai labāk pārcieš. Kā zināms, nav sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Un tā reiz, sen sen atpakaļ, kad viens draugs ziemas laikā aizstāvēja disertāciju, un vēl piedevām tāds draugs, kurš visu cauru gadu brauc ar riteni, nolēmu viņam uzadīt siltus dūraiņus, lai nesalst rokas. 
Cimdu apraksts no Drops, rakstu izvēlējos no latviešu rakstiem. Dzija Drops alpaka. Kā redziet mans toreiz 2-gadīgais rūķis to pilnīgi bez problēmām varēja uzvilkt galvā.

Un salīdzinot ar manis pašas tuvākā drauga roku cimds arī izskatījās pabaisi liels pirms filcēšanas jeb velšanas.

Ne tik liels vairs pēc filcēšanas:

Nu un patiesībā krietni mazāks nekā paredzētajam cilvēkam derētu:

Tā nu cimdiņi pārvērtās par maniem cimdiņiem, bet apdāvinājamam draugam vajadzēja iztikt ar grāmatu vien. Kad pastāstīju viņam par savu ligu, viņš vien noteica, ka dūraiņus nevalkājot. Tā kā labi vien ir ka es pati varēju vairākas ziemas valkāt siltus jo siltus dūrainīšus, un piedevām pati ar tiem braukt ziemās ar riteni. Es, kurai rokas ir nenormāli salīgas pirmo reizi atklāju sev īsti siltus ziemas cimdus! Tagad gan viņi ir lāpāmajā kaudzē,  2 gadu un 5 minūšu darbs. :D :D

Par manām rokdarbu neveiksmēm...

...bija aprakstīts Ievas Māja žurnālā Nr 26, 2012, 28.12-17.01

Par divām no tām esmu iepriekš blogojusi šeit un šeit.

Palīdzību dizainā!!!

Mans bērns izvēlējās rozā dziju lai uzadu viņai jaciņu  kleitiņu ar zvaigznītēm. Kad lūdzu lai vizualizē kā viņa to grib tad saņēmu šādu skici: 

neņemiet vērā tos apaļumus, tie no sākuma bija domāti jakas pogas, bet tagad tie ir no galvas jāizdzēš. Toties tie *volāni* apakšā ir ļoti svarīgi. Nu tad lūdzu mīļie bloga lasītāji, būšu pateicīga par jebkuru ideju un tehnisku norādi uz kādu dizainu, mājas lapu, grāmatu utjp. kā labāk kaut ko tādu uzadīt?!

Amandas reinkarnācija

Reiz plānoju piedalīties Hjärtekattens projektā, kur katram ar sirdi slimam bērnam tiek uztamborēts kaķītis. Sāku tamborēšanu apdāvinot savu bērnu, kaķītis bija mīļš, nokristīts par Amandu, bet ak vai, ekskursijā pa Kolmårdens Zoo, pazuda, izlēma laikam palikt pie citiem dzīvniekiem. 

Amanda Nr.2

Mans vecākais bērns Amandu atcerējās un vairākas reizes lūdza jaunu. Tā nu reiz atkal saņēmos un vaicāju kādās krāsās. Iztērēju visu rozā, ar kuru tamborēju arī Barbapapu, astīte tāpēc sanāca īsa īsiņa. Pirms Ziemassvētkiem tā neuzkrītoši vaicāju bērnam ko viņš gribētu no Ziemassvētka veča un šito atbildi: mīkstu rotaļlietu kaķi (baidījos vai tik neteiks iPod 5)! Tad es sapratu ka man kaķis ir jānoved līdz gatavības stadijai, un lai ari bērns pats ir klāt stāvējis izvēloties krāsas un redzot mani tamborējot (bet neredzot kopā šūšanu un sejas *krāsošanu*), dāvinājām viņai to Ziemassvētkos. Aizkustinoši bija redzēt, ka kaķītis tika uzreiz samīļots, atkal bez kādām pārdomām nokristīts par Amandu.

Dāvanas, dāvanas!

Decembris ir pagājis un janvāris atnācis ar mīļām un novērtētām ar rokdarbiem saistītām dāvanām. 
Pirmkārt jau mans apdāvināmais, Andra ir saņēmis manis gatavoto dāvanu.

Sirsniņmauči Andrai

Es pati saņēmu no Joakima brāļa ģimenes grāmatu: Adīt romantiski, moderni un sievišķīgi. Ieskatu grāmatā varat iegūt šeit, ravelry.

Dāvana no radiem

No savas mīļās radinieces Ineses, saņēmu svečturi ar adītu musturu. Svečturis pievienojas manai jaunajai kolekcijai ar adītiem rakstiem. Kā jau rakstīju vienu krūzīti nopirku no Piebalgas Porcelāna rūpnīcas, kvalitātes ražojums. Otru krūzīti nopirku nupat Zviedrijas Åhléns lielveikalā, masu ražojums. 

Adītu porcelāna izstrādājumu kolekcijas sākums :)

Grāmatu, kura nesen kā iznākusi un kuru ilgojos dabūt, Latvieša cimdi dabūju dāvanā no draudzenes Kristiānas. Paldies! Ravelry vien šī grāmata ir ļoti iekārota ārzemnieku vidū, kuriem patīk latviešu raksti. 

Latviešu dārgumi

Vieni no maniem favorītcimdiem

Mans ciems Jaunpiebalga pārstāvēti ar šiem cimdiņiem.

Bet visā decembra jukā neaizmirsu arī par sevi un pati sev sagādāju dažas dāvanas: Lietotu mezglošanas grāmatu:

Iedvesmojoša mezglošanas grāmata

logu dekori, kuri nav tik sarežģīti pagatavot, šķiet...

Tāpat kā Irēna gatavo rotaļlietas pēc bērnu zīmējumiem arī nomezglot ir iespējams pēc bērnu zīmējumiem!

Visādas pasaku radības

Ziemassvētkos aktuāli- eglīte

 Bez grāmatas uzdāvināju arī sev dažus rokdarbu žurnālus:

Un protams protams, pēdējā atlaižu dienā gadījos tuvumā dziju veikalam un nopirku dažas alpakas, vilnas maisījuma dzijas ar atlaidēm, kā arī dažas dzijas citiem projektiem (bērniem domātiem).

Labs starts jaunajam gadam!

Čaklais rūķis...

...jau šogad pie manis atnācis un atnesis smagu un bagātīgu dāvanu no pašas Īrijas!

Veram vaļā un atrodam ņammīgas konfektes! Nu labi, vēl nezinu vai ir ņammīgas bet noteikti tādas izskatās un paredzu ka izskats nav mānīgs (garšošu, kad neviens nebūs mājās ;), nē, ok, garšošu kādā svinīgā vakarā un dalīšos ar citiem ģimenes locekļiem un jau labi drīz). Atrodam arī cepumu, piparkūku, svietsmaižu utt. formiņu sniegpārsliņas izskatā! Bez tā arī mezglotu rokassprādzīti ar pērlītēm, ļoti ļoti smuka, man patīk un piestāv! Apsveikuma kartiņu un vēstulīti no paša rūķa Agijas (Aggie Agy)
 

Paldies Agija par rūķa lomu un jaukajām dāvanām, kuras ļoti iepriecina! Un paldies Inese par rūķu koordinēšanu!

Piparkūku namiņu izstāde

Vai arī jūsu bērni sestdienās nav no mājas ārā dabūjami?
Laikam skolā mans 6-gadnieks ļoti nogurst, ka šodien ne pa kam nevaru viņu pierunāt doties uz Arhitektūras muzeja gadskārtējo piparkūku namu izstādi.

Foto: http://pepparkakshustavling.se/big.asp?nr=65&lang=en&year=2012

Toties varu ielikt linku lai arī jūs varat pamielot acis, smelties idejas un darināt mājas un ne tikai. Piparkūku un īstas!

Sapņu vīrietis

Skatiet šo video!

MY KNITTED BOYFRIEND from Noortje de Keijzer on Vimeo.

Latviešu kultūras mantojums.

Es vēlreiz izmantoju lielisko otro roku grāmatu saitu ibook.lv un nopirku rakstu grāmatas, kuras jau sen gribēju: Ž. Ventaskrasts, Izšuvumu, adījumu un audumu raksti. 

Kaķu saimnieki atpazīst situāciju?

 Arī šoreiz patīkama komunikācija ar pārdevēju un ātra piegāde. Ka tik man būtu disciplīna un laiks visus savus dziju krājumus un rokdarbu grāmatas lietā likt! ;) ;) 

Tikai sakiet, kas, sasodīts, ir ŠTORAS?????

Varavīksnes krāsu pulsa sildītāji

Man nepatīk iepirkties veikalos (izņemot dzijas) bet dažreiz sanāk iepirkt ko citu sēžot mājās pie datora. Reiz atsaucoties uz Panduro atlaidēm sadomāju nopirkt varavīksnes krāsu pērlītes maučiem u.c. vajadzībām. Saņemot mazliet vīlos, jo teikums ka krāsas var atšķirties no tām kas dzīvē tiešām ir patiess. Tā arī oranžā krāsa nav tik oranža, tās ko biju domājusi kā indigo un violetā neko daudz neatšķīrās viena no otras. Un adot atklāju, ka nezin kāpēc zaļās ir vismazākās ar ļoti šauru caurumiņu, ka tās ar lielām pūlēm varēju uz pavediena uzvērt. 

Nu tad tā, pietiks sūdzēties, laiks atrādīt kas man izdevies: 

Raksts adaptēts no latviešu linu galdautu rakstiem. Dzija Lanett no Sandnes Garn, 100% merīnvilna. Adatas nr. 2mm.

Vēl divas dienas!

Biene  man pačukstēja par jauno grāmatu, un re kur viņu variet atvērt! Nokopēju no Senās klēts mājas lapas. Eh, kā gribētu tur pati nokļūt!

Marutas Grasmanes grāmatas “Latvieša cimdi” atvēršanas svētki 2012.gada 30.novembrī plkst.14.00 Tautas tērpu centra SENĀ KLĒTS telpās, Rātslaukumā 1. 
Laipni lūgti piedalīties un satikt grāmatas autori!

NETURI ROKAS KABATĀ JEB LATVIEŠA CIMDI!

.  Tapusi unikāla grāmata - “Latvieša cimdi”, kura ļauj iepazīt latviešu tradicionālo kultūru caur daudzveidīgajiem etnogrāfisko cimdu rakstiem, elementiem un krāsām. Autore Maruta Grasmane 455 lappusēs ir apkopojusi vairāk nekā 20 gados par latviešu etnogrāfiskajiem cimdiem sakrātos materiālus un cimdu darināšanas praktisko pieredzi. Grāmata priecē ar krāšņām cimdu un tautas tērpu fotogrāfijām un precīziem cimdu tehniskajiem zīmējumiem. Grāmata būs pieejama veikalos 2012.gada novembrī.