Top aizkariņi...

Uzgāju reiz interneta plašumos angļu mājas lapu a la etsy.com, a la meistardarbs.lv: folksy.com Tur savukārt uzgāju super priekšmetu: varavīksnes krāsas sirsniņaizkarus. Nu redziet, ideja un izpildījums man liekas brīnišķīgi, bet cena par vienu virteni gan tik draudzīga neliekas. Nu un tad es nodomāju ka mēs taču paši varam tādus uztaisīt. Sevišķi jau tāpēc ka mana lielā bērna istabiņā patreiz nav nekādu aizkaru (neesmu pa visu šo laiku jaunajā dzīvoklī atradusi tādus kas man patiktos). Tā kā man bija mājās sintētiskā filca loksnes, iepirktas Panduro, konsultējos ar bērnu par krāsām un formām. Bērns negribēja viss tikai varavīksnes krāsas, bet visas krāsas un bērns negribēja sirsniņas vien, bet arī zvaigznītes, mēnestiņus un aplīšus. Sagriezām sirsniņas, tagad lēnītēm griežu vēl zvaigznītes un tad pienāks mēnestiņu un aplīšu kārta. Tad savērsim un pieliksim pie loga!!
Tad parādīsim jums!!

T- krekli par adīšanas tēmu :D

šodien skatījos Anticraft mājas lapā un aizlinkojos līdz varen interesantam online veikalam, kurā cita starpā var nopirkt gan T-kreklus gan krūzītes, nozīmītes un tašiņas par adīšanas tēmu un gan jau arī par daudz ko citu.

Manam mazajam bērnam piestāvētu šie body:

mommy wasn't knitting baby shirts from Zazzle.com

knit for me baby shirts from Zazzle.com

Man pašai labi patīk šie:

You're Going to Die Anyway... Shirts from Zazzle.com

Knitting Aerobics T-shirt from Zazzle.com

I Knit So I Don't Kill People Shirts from Zazzle.com

Vēl viens dzijas grafiti, redzēts Stokholmas ielās

Un te adrese uz vienu no vairākiem adīšanas grafiti blogiem: http://yarnbombing.com/ ar linkiem uz vēl vairāk blogiem. Ir ko redzēt!!!

Nedēļu vecs notikums

Šeit nu ir! Mana otra atvasīte! Pieteicās dzīvot ārpus mana ķermeņa 2. februāra vakarā. Tagad man ir vēl viens cilvēciņš ko apadīt, aptamborēt, mīlēt un no kā daudz ko mācīties.

Rotu komplektiņš draudzenei

Kad mani studējošie kolēģi, jeb koleģiālie līdzstudenti :D atklāja manu blogu, tad palūdza man pagatavot dāvanu vienai citai studentei sakarā ar kādu nozīmīgu dienu. Ņēmu savu mīļo stieplīti, pērlītes un radīju ko bezgala vienkāršu, jo vienkāršībā, kā sacījis kāds gudrais, slēpjas skaistums.

Stieplīte vēl joprojām tā, ar kuru visvieglāk strādāt, proti 0,33 mm.

Bērnudārza tašiņa

Gan jau katrā bērnudārzā ir tā ka bērnam vajag paņemt līdzi maiņas drēbes neparedzētiem gadījumiem. Gan jau arī ir tā, ka personālam patīk ja viņi zin un ātri atrod kam kas pieder. Tāpēc mūsu bērnudārzā tika izdoti maisiņi, kuri kā nekā bija jāmarķē.
Vienā pusē uztamborēju un uzšuvu burtiņus ar bērna vārdu varavīksnes krāsās. Krāsas kuras man ļoti mīļas un kuras, kā jau rakstīju labi pas ar bērnudārza tēmu iegūstot HBT sertifikāciju.

Otras puses dekorēšanu uzticēju bērnam pašam. Jā un cik saprotu tur, ar tekstila zīmulīšiem ir uzzīmēta visa mūsu ģimene :D

Dzija + vakuuma maisi + pūra lāde = DāRGUMU LāDE

Turpināšu iesākto tēmu un parādīšu savu kārtību! Tad nu ņemu dziju un krauju savos slavētajos vakuuma maisos iekšā, izsūcu gaisu ar putekļusūcēju un lieku to visu pūra lādē.

Atzīšos, pirmo reizi kad izdzirdēju ideju par dzijas glabāšanu tajos maisos, biju gauži jo gauži skeptiska, jo KĀ tad ar dzijas pufīgumu, pačamdīšanu, redzēšanu visā tās krāšņumā? Tomēr pagāja teju 2 gadi, ja ne vairāk, kad biju pie domas daudz maz pieradusi. Svarīgs arguments par labu maisiem bija protams arī ka tad visi mani dārgumu būtu vairāk vai mazāk vienkopus un man nevajadzētu to glabāt nezin cik pārvākšanās kartonos. Lai mazliet atvieglotu darbu un atrašanu mēģinu tad tagad dziju sašķirot un vienā maisā teiksim glabāju vilnu, otrā kokvilnu, trešā sintētiku, ceturtā maisījumu, piektā alpaku utt.
To dziju kuru projektu gatavojos adīt tuvākajā laikā turu ārpus vakuuma maisiem, kā arī jēldziju tomēr varbūt labāk ir nesūkt.

a la pūra lāde

No mana drauga tēva esam *mantojuši* divas palielas koka lādes. Vecos laikos tās noteikti dēvētu par pūra lādēm. Viena stāv lejā pagrabā otru atstājām dzīvoklī. Par cik lādes iekšpuse, tāpat kā ārpuse ir koka un diezgan atskabargaina, nācās man to iztapsēt ar audumu un skavotāju, pirms lietot lai glabātu tur pašu dārgāko kas man pieder (ok, ne pašu dārgāko, jo bērnu es tur neglabāju :D). Jāsaka, arī ārpuse prasīties prasās pēc uzfrišināšanas. Bet tam mums vēl jāsaņemas. Iespējams kādu dienu...

Vakuuma maisi

Gribu padalīties ar kādu samērā ģeniālu izgudrojumu. Proti, vakuuma maisu! Ja nu vēl kādam ir tāda pati problēma kā mums, kas apaug ar mīkstam un cietām mantām, kuras ar laiku vairs nav kur likt, tad vietas taupīšanas nolūkos tekstīlijas, tai skaitā dziju var ievietot šādos praktiskos maisos.

Labumi: a) aizņem mazāk vietas, b) nelaiž cauri kodes un citus mazos tekstīliju grauzēj insektus, c) neiegūst nekādas nevēlamas smakas vai smaržas, d) caurspīdīgiem var samērā labi redzēt kas ir iekšā

Trūkumi: a) lielo izmēru maisi ir neparocīgi un neviens no tiem kurus izmantojām nav godam pildījuši savu paredzēto funkciju (ko nevaru teikt par maziem un vidējā izmēra maisiem, kuri kalpo labi).
Bildēs redzams mūsu mājas haoss kādu laiku pēc ievākšanās pašreizējā dzīvoklī ;)

Plastmasas kārbas aplikācija

Vairākas lietas mūsu mājās glabājas diezgan praktiskās plastmasas kārbās. Uz dažām no tām ir bildīte ar dziju, bet uz dažām citām kaut kādi bezgaumīgi foto :D Ja arī iekšā neglabājas kādi smukumi tad vajag kārbiņu ka nekā izdaiļot. Reiz paņēmām (es un bērns) visādus sintētiska filca un vilnas gabaliņus un uztaisījām šādu aplikāciju.

Jaciņa un cepurīte bebītim

Foto ir savus 4 gadus vecs. Jaciņu adīju draugu bērniņam. Nezinu ko toreiz domāju, kad taisīju bildi, laikam jau noteikti par blogu vēl ne. Nevienu no sirsniņām nevar saskatīt, īsto krāsu arī ne. Laikam vienkārši pamazām piesliecos idejai ka vajadzētu kaut kā dokumentēt visus savus rokdarbus. Bet nekas, tagad vismaz zinu un atceros, ka man ir šāda modeļa apraksts un zinu ko darīšu ar Šūšanas festivālā no Lienes nopirkto dziju. Tātad turpinājums sekos!

Sojas pulsa sildītāji

Jā, no kā tik nevar pagatavot dzijas pavedienus... Šeit adīju ar sojas (50%) un vilnas (50%) apvienojumu. Ar laiku esmu pieļāvusi, ka pulsa sildītāji tomēr ir diezgan noderīgs priekšmets, ja tiek izmantoti tieši tajā laikā un vietā, kad tie visvairāk noder. Piemēram pavasarī un rudenī, kad vēl vai vairs nav pārāk auksts, jeb sēžot uz vietas un rakstot uz datora, kad ar pirkstainiem cimdiem tas būtu daudz neparocīgāk.

Zvaigznes diena

Skaidru valodu runājot es esmu viens no cilvēkiem, kurš galīgi nav tradicionālists. Un tas ka šodien ir tā saucamā zvaigznes diena ir tikai pakārtots iemesls lai es pastāstītu par mūsu zvaigzni un kā to veidot. Kad pirms mazliet vairāk kā gada mans bērns vēl gāja Valdorfa bērnudārzā, vecākiem vajadzēja kaut kā ieguldīt laiku, darbu un materiālus lai būtu ko pārdot Ziemassvētku labdarības akcijā. Parakājos internetā un uzgāju Zvaigzni, arī aprakstu (sk. 5.lpp). Iepirku materiālus, samācīju citus vecākus kā taisīt un zvaigznes aizgāja uz URĀ. Kamēr no A4 formāta griež kvadrātus vēl vai cik daudz mazākas zvaigznes var iegūt. Bez tā ka Valdorfa bērnudārzam tika tādas, arī mums pašiem tikai viena liela un vienu aiznesu uz darbu. Kad darba vietu reorganizēja, tad to aiznesu uz mūsu bērna tagadējo bērnudārzu, kurš ir parasts, bet tomēr neparasts, jo visi pedagogi iziet HBT sertifikāciju. Nospriedu, ka viņu telpās un domāšanā zvaigznei īstā vieta. Foto ir redzama mūsējā!

Kauni un Vernal Equinox

Kādu dienu (jāatzīst, ka pasen atpakaļ) atnāca šis pasūtījums ar iegādāto Kauni dziju. Kauni skan kā tāds kauns, bet visi redz ka nav tā, dzija bezgala smuka, spītējot dažbrīd sliktajai krāsu pāreju kvalitātei. Kastītē, kā redzat dažādas krāsas un viena vienpavediena fice smalkajiem (mežģīņu adījumiem).

To tad arī ņēmos ar savu toreiz tikko iegādāto uzparikti (PALĪGĀ, esmu galīgi aizmirsusi kā to sauc) veidot no tās kamolu. Pirmkārt jau protams, jo tā ir vieglāk adīt, otrkārt, apskatīties vai nebūs kādi nepatīkami pārsteigumi krāsu pārejās un jau laikus tiem sagatavoties. Liels atvieglojums, kad viss bija ar to fici kārtībā!

Meklēju rakstu savai otrajai mežģīņu šallei un izvēlējos Vernal Equinox kā piemērotu kandidātu varavīksnes krāsām. Šeit gan jums jāapmierinās ar foto bloķēšanas stadijā, jo pagaidām vairāk foto neesmu uzņēmusi. Drīz gan tas jādara, jo uz auguma tā protams arī ļoti labi izskatās.

Aizlaidu anglisko bloga versiju atpūsties

Labu brīdi rakstīju latviski, tad uzsāku arī angliski, tad aizlaidu slinkumā abus, tad atgriezos, bet nupat sapratu ka gribu turpināt tikai vienu.

Uz adatām

Reiz domāju, ka nerakstīšu par topošajiem darbiem, bet gan par jau pabeigtiem. Tomēr viss var mainīties un varu dot ieskatu zaļi krāsainā džempera draugam tapšanas procesā. Zaļās bērna jakas iespaidā šī dzija ir vēl joprojām populāra mūsu mājās un visi mēs pārējie ģimenē gribam kādu apģērba gabalu radītu no tās. Kaut kur esmu redzējusi ka šo krāsojumu apzīmē kā gvakamoli (kura man ļoti garšo).
Īstenībā mans draugs labprātāk gribētu kādu tādu rakstu kurš iet vertikāli, bet es ieraugot aprakstu Simple Knitting 59, 2009 gada oktobra numurā izlēmu ka tas gana labi būtu piemērots. Tagad, kādu brīdi paadot es vairs neesmu par visiem 100% pārliecināta ka šis ir labākais variants, bet vienalga pabeigšu un varbūt pēc kāda laika radīsies kāda cita labāka ideja kā vīriešu džemperi vai jaku var smuki noadīt vertikālā virzienā.
Tagad adu arī pārmaiņus priekšpusi un aizmuguri, izadot vienu fici reizē, lai izvairītos no garastāvokļa adīšanas nevēlamā efekta.

Bibliotēkas čūska

Stokholmas Pilsoņu laukuma (Medborgarplatsens) publiskajā bibliotēkā dzīvo čūska. Viņa aug pateicoties labiem cilvēkiem, kā es, kuri šad un tad piesēžas pie dzijas groza un pastiepj viņu garumā!

Jauns gads

Lai gadā balti, skaidri ceļi iešanai!

Lai tad, kad paliek par grūtu iet pašam būtu kāds, kurš palīdz pastumjot vai pavelkot!

Lai visas pārējās dienas un lietas ir krāsainas un vienreizējas!!

Apdzīvotās durvis

Hmm, sakarā ar bloga lēnāku tapšanu un dokumentēšanu nekā reālās dzīves notikumi, es šad un tad šeit mētājos laikā un vietā. Kā tagad... esmu nobildējusi un līdz ar to motivēta parādīt durvis no savas iepriekšējās dzīvesvietas. Pirmā bilde pirms, otrā pēc aizkariņu pielikšanas. Audums iepirkts vienā šūšanas festivālā. Feini tak bija, vai ne?

Atkārtot, atkārtot!

Pēc bērna pirmās Fabel jaciņas panākumiem un vēlāk sekojošas mazgāšanas neveiksmes, kā arī pēc nenovēršamas dabas likumu pildīšanas, kas tieši runājot nozīmē bērnu augšanu pienāca laiks jaunas jaciņas adīšanai. Dzija tā pati, modelis tas pats, vien labiskajā adījumā un lielāka izmēra.

Piparkūku namiņu recepte ;)

Nevienam gan jau nav garām pagājis nepamanīts fakts ka man ir bērns. Bērns un es mēs neesam viens vesels, līdz ar to blogā nefokusējos un aktivitātēm par un ap bērniem, jo šis ir manu hobiju blogs (bērns man neskaitās hobijs) ;). Lietas ko daram kopā līdz ar to nereti paliek aizkadrā.

Runāšu skaidru valodu, arī gastronomiskās aktivitātes nav mana sirdslieta. Jā, es apbrīnoju tos, kam padodas viss! Piparkūku mīklu nekad mūžā neesmu taisījusi pati, un zinot sevi visticamāk arī netaisīšu.

Tas gan man neliedz padalīties ar vienu lielisku veidu kā un kad vislabāk celt piparkūku namiņu.

Nu tad: 1) Noteikti pagaidiet kādu nedēļu pēc Ziemassvētkiem, tad ejiet uz veikalu! Tur jums metīs pakaļ par vismaz 5 reizes lētākām naudiņām piparkūku namiņa sagatavi. (Vai apstaigājiet radus, atrodiet tos, kuri gatavojas namiņu mest ārā tikai tāpēc ka tam viena siena ir ieplīsusi).

2) pacietīgi gaidiet vēl kādus pāris mēnešus un katru reizi uz bērna jautājumu vai ierosinājumu uzcelt namiņu atbildiet: jā, cik laba ideja! Mēs to noteikti kādu reizi izdarīsim! Mums taču ir no kā! Tikai jānopērk tās mazās apaļās konfektītes!

3) ap aprīli (kā aizpagājušogad) vai maiju (kā pagājušogad) beidzot saņemieties, iepērciet mazās krāsainas konfektītes un pie cukura kausēšanas darba! Ņam ņam piparkūkas pavasarī!

Ziemassvētku tirdziņs uz kuru nebiju :(

Vakar Stokholmā bija latviešu ziemassvētku tirdziņš. Biju plānojusi turp aiznest savus darinājumus un iet cauri ugunskristībām. Bet bet, jau dažas dienas iepriekš saaukstēšanās dēļ baidījos kā nu to varēšu izdarīt. Tomēr gatavojos. No rīta vēl sarakstīju etiķetes, sabildēju darbiņus, paņēmu līdzi nākošo darbu adīšanai un devos ceļā. Bet ak vai, sniegs vai kāds cits iemesls bija izjaucis visu sabiedriskā transporta ritmu un es labu laiku pavadot gaidot, pārsēžoties no viena metro vilciena otrā, redzot cik daudz ļaudis gaida uz nākamo vienkārši padevos, sapratu ka galīgi nejūtos pietiekami stipra lai tam visam lauztos cauri un braucu mājās.

Žēl jau protams, visvairāk zaudētās pieredzes, jo redziet pārdošana ir mans bieds, murgs, netalants un jebkurš tamlīdzīgs epitets būtu tai nodarbei piemērots. Tāpēc arī būtu bijis labi sevi tajā situācijā iemest un peldēt- izdzīvošu vai nē?!

Tagad padomāšu par bilžu kvalitātes uzlabošanu (kameras lēcai ir skrāpējumi, kuri atstāj nesmuku pleķi) un iespējams beidzot atvēršu savu veikaliņu etsy.com. Sadarbošu visu ko vēl citu: daudzveidībai un dažādām vecuma un dzimuma grupām un mēģināšu piedalīties nākamajos tirdziņos!

Visus šos pērļotos pulsa sildītājus esmu veidojusi ar latviešu rakstiem atrastiem grāmatās M.Slava *Latviešu rakstainie cimdi* un Ž. Ventaskrasts *Izšuvumu, adījumu un audumu raksti*.

Dienu un pēcpusdienu tad nu varēju pavadīt lēnītēm piekopjot māju un vēlāk arī izliekot dekoratīvos *aizkariņus* kuri tagad nosacīti nodala mana bērna istabu no virtuves (mēs tagad teorētiski dzīvojam 2 istabu dzīvoklī, kuru praksē esam pārvērtuši par 3 istabu).

Ziemassvētku adīšana

Nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka ir jau decembris, gan sniega dēļ gan cilvēku rosīšanās dēļ. Visu mutēs ir viens vārds: ziemassvētki! Stress, stress, iepirkšanās, adīšana,stress, tamborēšana, šūšana, izšūšana, eglīte, mantiņas, stress, piparkūkas, maskas bērnudārzam, skolai, stress, pīrādziņi, stress utt.

Nu vismaz manā blogā neko no tā neatradīsiet. Mēs cūkas un egles nenogalinām lai apmierinātu pāris dienu mākslīgi radīto prieku. Pirkšanas histērijā neielaižos jo man tiešām uznāk stress vien ejot garām pilsētas veikaliem darbdienas beigās, kad dodos uz bērnudārzu pēc bērna.

Tiesa es adu lai mēģinātu ko pārdot latviešu kopienas Zviedrijā ziemassvētku tirdziņā. Nosaukums ziemassvētku gan nav īpaši relevants, jo ja tas ietu zem jebkāda cita nosaukuma, arī šoreiz piedalītos. Vienmēr centos nodalīt darbu no hobija un ar hobiju naudu nepelnīt, bet tagad ir tā iegadījies ka kādu laiku esmu bezdarbniece un līdz ar to varu mazliet brīvāko laiku ievirzīt lai pagatavotu unikālas (t.i. vienā eksemplārā) lietas kuras silda aci, sirdi un iespējams kādu citu ķermeņa daļu.

Lai vai kā šis ieraksts ir veltīts Youtube klipam, kurš tik šarmanti atspoguļo kaislīgo rokdarbnieku vēlmi parādīt viņu mīlestību tuviniekiem.

Vai tiešām nevar noadīt skrituļslidas? Var!!