Nu tad par to saldējumu

Tad kad cilvēks maina dzīvesvietu vai nu tas būtu uz citu ģimeni, ciemu, valsti vai kontinentu tad saprotams, mainās ne tikai adrese. Ir tik daudz un dažādas lietas pie kuram jāpierod un ar ko jātiek galā. Ne mazsvarīgs ir ēdiens. Otro reizi, kad biju Zviedrijā ne kā tūrists, bet kā vieszinātnieks uz veseliem 3 mēnešiem sāku iepazīt zviedru ēšanas paradumus. No sākuma ļoti šķendējos un pārdzīvoju par maizi- lai arī veikalā izskatījās garda, pārnesot mājās atklājās, ka nu nekāda garšīgā nav. Ļoti pietrūka rupjmaize un atzīšos vēl tagad ļoti pietrūkst. Pietrūkst arī biezpiena sieriņš Kārums, kvass un Laimas konfektes. Un latviešu saldējums protams.

Bet neko darīt, mani bērni patreiz aug Zviedrijā un ar garšīgo Latvijas saldējumu var panašķēties tikai pa retam (lai cik skumji nebūtu to nu nekādi ne ar lidmašīnu ne prāmi neatvest).

Tāpēc viņiem jāizlīdzas ar vietējo. Šajā mājas lapā noskatījos ideju un uztamborēju arī saviem bērniem dažus saldējumus kā arī mīļi saukto putekļusūcēju (sava veida marcipāna saldums).

Šeit ir sandwich jeb sviestmaize :D Tas brūnais ļoti atgādina manas bērnības piparkūku cepumus. Draugs gan man pārmeta ka proporcijas sandvičam nav īstās, bet es mēģināju izvairīties ka tā tak bērnu rotaļlieta!

Šeit savukārt ir piggelin. Zaļa sasaldēta sula. Atkal jau var piekasīties pie kociņa izmēriem. Bet tavu laimi, bērni ir ļoti elastīgi domāšanā un tēlu uztveršanā un vismaz mans vecākais bērns nekļūdīgi atpazina kas ir kas un pagaršoja vienu,

pagaršoja otru,

abi labi!!

Kuri ir mani Latvijas saldējuma favorīti? Pols un Gaiziņš (ja tādu vēl ražo). Toties ir daži tādi šeit, kuri man pietrūktu citur- tie ar lakricu (lakritspuck un tyrkisk peber).