Šeit aprakstītajā grāmatā skatījos, skatījos uz feinajām lacītēm un atskārtu ka mums taču vajag! Proti lacītes laikam ir tādas lietas, kuras nonēsājas. Un vienīgās lietas principā (bez ēdiena) ko pērku kā jaunas ir hobiju materiāli un dzijas (ok, ar dažiem ļoti retiem izņēmumiem). Pārējo mēģinu iegādāt vai nu second hand, vai atrast vai saņemt/aizņemties no draugiem un paziņām. Tā, dažos brīvos brīžos tapa super smuko krāsu lacīte bebim. Bieza kokvilnas dzija, kas nozīmē ka lacīte izmazgāta ilgi žūst, kas savukārt nozīmē ka vajag daudzas tādas!
Esmu hobija līmeņa rokdarbniece bez ambīcijām būt labākā, orģinālākā, strukturētākā. Adīšana un tamborēšana man dod iekšēju prieku un teju meditatīvu stāvokli kamēr ar to nodarbojos. Un prieks dzīvē ir galvenais, to savos gados esmu sapratusi. ;)
Pie manis nav viegli komentēt (bet par komentāriem ļoti priecāšos) un tas ir tāpēc ka es ļoti respektēju privāto sfēru un baidos no spamiem, vīrusiem un negāciju pilniem anonīmiem komentāriem. Es nekad nepublicēšu komentāros jūsu e-pasta adresi un tas ir mazākais ko es jūsu dēļ varu darīt!
4 komentāri:
Superīga lacīte!!!
:)redzu lacīti, bet iztēlojos kleitu:) ha ha..
Es gribētu tādu varavīksnes kleitu.. kā nez no kuriem gadiem:)
būs tev tagad tāda kleita, būs no 2011 gada!!! ;)
Smuka lacīte,iedvesmo!Arī gribās, būs jāgaida kāds apdāvināmais!
Ierakstīt komentāru