Citu dienu, kad būs vairāk iedvesma, uzrakstīšu tā kārtīgi savas pārdomas par saldējumu kultūratšķirībām. Tagad vien parādīšu bildīti ar saldējumiem, kuri tika manu bērnu brālēnam.
gaidu aprakstu par saldējuma kultūratšķirībām, jo spilgti atceros savu lielo bērnības vilšanos tiekot pie kārotā lietuvieša saldējuma! kopš tās reizes esmu diezgan aizdomīga pret cittautiešu saldējumiem.
Esmu hobija līmeņa rokdarbniece bez ambīcijām būt labākā, orģinālākā, strukturētākā. Adīšana un tamborēšana man dod iekšēju prieku un teju meditatīvu stāvokli kamēr ar to nodarbojos. Un prieks dzīvē ir galvenais, to savos gados esmu sapratusi. ;)
Pie manis nav viegli komentēt (bet par komentāriem ļoti priecāšos) un tas ir tāpēc ka es ļoti respektēju privāto sfēru un baidos no spamiem, vīrusiem un negāciju pilniem anonīmiem komentāriem. Es nekad nepublicēšu komentāros jūsu e-pasta adresi un tas ir mazākais ko es jūsu dēļ varu darīt!
1 komentārs:
gaidu aprakstu par saldējuma kultūratšķirībām, jo spilgti atceros savu lielo bērnības vilšanos tiekot pie kārotā lietuvieša saldējuma! kopš tās reizes esmu diezgan aizdomīga pret cittautiešu saldējumiem.
Ierakstīt komentāru